Mañgge` Finu` Chamorro
Gi 1972, hu tutuhon mañgge` gi finu` Chamorro regulatmiente. Hu fagcha`e` ayu ha` guinaha-hu i haf` ma-fanagueghu gi primet yan segundu gradu. Hu pasensiaye gumuadog tatte deste “A,E,I,O,U”, finu` biuhu Elias, tiuhu Bilin, tiahu Marikita, nanahu yan mañainahu.
Kontodu kantan gima Yuus gi finu` Chamorro hu taitai para bai` li`e` taimanu i dos sainahu `nai mapega matuge` finu` Chamorro.
Este na pisu `nai hu tutuhon mañgge` maseha makat yan e`eklau finu` Chamorro-hu gi tutuhon. Dispues, umeyag-yu` ginen i mas man-mauleg.
Dañkulu na difirensia finu` Chamorro konbetsa yan matuge`. I tatatte mas fotmat na pinetsige. Ha embrarasa otganisasion deste asuntu yan presentasion, usun ñahlalañg na palabra yan esplikasion konseptu para u komprendiyon tinige`mu.
Hu atrebiyu` nu este na asuntu pot ansianu-yu` umasegura na lagse`yu` lokue` mañgge` gi hila-hu` mismu. Na`mamahlau i hila` otru `nai lagse`yu` ya gai ginatdon-yu gi mismu liñguahi-hu.
I mañgge` tai bali manadan leksion yan fina` akonsehu (lecture). I propiu chalan umeyag mañgge` i para un` fañgge`. Taya otru eskusu!
Obligasion-mu umasegura usun man-libianu na palabras para umakomprende haf` i estoria `sino opiñion-mu. `An ti komprendiyun pues kasse un` tugi`e` mamaisa hau. Lastima!
I finu` natibu i uttimu sahyan ni sumede hit umabiba haf` kuttura yan tradision tautau-ta. `An maliñgu pues magpu` lokue` dignun yan espiritun natibu, petmanente.
Hu huñgog siha akomparasion gi tinige`hu yan otru man-titige` finu` Chamorro. Na`magof na mas libianu mataitai yan makomprene i asuntu ni hu presenta dibuenamiente. Para i numa`e`yu` sinsiyu na sineyu` un` dañkulu na agradesimientu.
Enfin, gaigeyu` esta gi idat `nai debi bai` tutuhon humatsa layaghu `sino mueba galaidehu kosake u fan halom i nuebu na kapitan yan marineru siha gi puettu. Un` dia bai` hu chogue este. Esta hu ayeg tahgueghu ni tumuñgu` estoriata siha yan sumen mauleg lokue` na fifinu` Chamorro. Banidosuyu` nu este na señora.
Heñiun Natibu
Unu na asuntu ni sumen makat gi natibu i para u aksepta difirensiau na opiñion gi katkuet asuntu. Buente gai tinatte heñiu-ta gi difirensiau na sentimentu. Ta trata i prohimu kumu enemigu.
Lau na`magof sa` adumididi` sige ta pula` este na heñiu. Hombre ha`ane guaha manana yan pueñge. Atan hafa i asuntu ya ayu `nai un` adiñgan. Cha`mu atataka i prohimu petsonatmiente. Estague` i to`a na modun dibate gi kinalamten sisteman demokrasia.
Hu guadog tatte hafa fumañagu este na heñiu. Gaige na inetden Españot gi man-guelota na u fan para man-finu` Chamorro. Ayu mina` i mañainata maprohibe libre na ekspressiu gi halom man-natibu. Puru ñañgon gi entalu niha. `An guaha opiñionmu pues mantene giya hayu mismu.
Kastigun usun liñguahe
Tai malefaghu gi eskuela `nai mana` guaha mutta para kada biahe `nai magacha` hau fuminu` Chamorro. Haf` motibu na masede este ti hu komprende. Kastigu pot usun liñguahihu? Na ti este na sahyan gigigoghu `nai mafañaguyu`? Umeyagyu` fuminu` Eñglis lau ni ennau tai premiu. Inkabukau mampos na areglu!
Mampos machoneg usun liñguahen otru na kontodu si biahu ha tutuhon fuminu` Eñglis ekklau. Ayugue` tutuhon inadisgustun mame i esta tihu tuñgu` hafa ilelegña. Dios mihu! Eyag liñguahimu sa` siempre un`li`e` dos sapble `an umapanag gi halom ridondu. Sahñge tiñgtiñg i dos sapble. Malagtos i finu` Eñglis lau sumen kalagtos i finu` Chamorro.
Finu` man-amku`
Antau yan to`a` na finu` Chamorro ginen man-amko`ta ni sumen mañge` ma-ekuñgog. I dobladan palabra esta namanman usun niha. Piot ya matutuhon konbetsasion hilu` kustumbren tanu`. Todu palabra respetau yan hihot finu` kariñosu `nai man-masañgan deste kobransa, grasia yan chinatsaga. Hu sen agradese ayu na eskalera yan modun inadiñgan.
Maliñgu esta este na modun konbetsasion solu sen-to`a i tautau. Hombre guaha ha` sasañgaña “chatpagu” fuera de un` lapbla i prohimu direktamiente ni machebañg-gue`. Finu` un` tiuhu `nai ha latigasuyu` pot atiloñghu, “Ihu, ma`lag todu asuntu ni un` tutuge` ginen koransonmu”. Konsuelu ni mana` esgin un` banda lau komprendiyon!
Gi halom didog chinatsaga
Tat ti ume`ensinahyau man-aligau mantension familia. Mientras sige presiu hulu` gi attikulun nesessidat i suetdu hagas gatdun gi hagas sagaña pot maske dies años na tiempu.
Gi halom este na rimulinu, sessu mattu gi hinasoghu haf` mohon ya ha chage hit it Saina ni uttimu nina` siñata?
Kumeke ileghu kau un` babaye i prohimu ni pettamu `nai mattu man-dakot? Kau un` ayuda maseha dididi` gi uttimu sinsiyumu pot didog nesessidatña? Ha faisen hit i Saina para ta ayuda i na`mase`.
In` hassu un` estoria `nai mattu un` prohimu mamaisen cho`chu` ya ayu ginagauña fina` amotsan talo`ane? Inayuda ni dos asagua. Dispues de ha chogue che`cho`ña maliñgon halom gi lemlem tautau.
I dos umasagua masoda` dispues mit pot mit pesus gi bañkon niha. Ni unu siña umarastreha ginen manu ayu na salape`. Bali sensian yo`ase` yan geftau.